бесплатно рефераты скачать
  RSS    

Меню

Быстрый поиск

бесплатно рефераты скачать

бесплатно рефераты скачатьКурсовая: Kredоts

Курсовая: Kredоts

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte

referāts

KREDĪTI

Rīga 2002

SATURS

lpp.

Ievads________________________________________________________________3

1.Kredīta būtība­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­_____________________4

1.1.Kredīta nepieciešamība______________________________________4

1.2.Kredīta funkcijas______________________________________________5

1.3.Kreditēšanas pamatprincipi______________________________________5

2.Kredītu iedalījums un klasifikācija___________________________5

2.1.Kredītu iedalījums_____________________________________________5

2.2.Kredītu veidi_________________________________________________6

2.3.Kredītu klasifikācija___________________________________________11

2.4.Aizdevumi juridiskām un fiziskām personām _________________12

Secinājumi un priekšlikumi__________________________________________14

Izmantotā literatūra _______________________________________________15

Banku sistēmas monetārie rādītāji ir

tautsaimniecības nozīmīgs indikators. Latvijas banku sektoram

2001.gads ir bijis veiksmīgs, jo ir auguši banku aktīvi,

izsniegto aizdevumu apjoms, kā arī bankas guvušas lielāko

peļņu kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

2001.gadā banku aktīvi, salīdzinot ar 2000.gadu, ir

palielinājušies, kā arī īpaši strauji ir

palielinājies aizdevumu apjoms.

Lielākais izsniegto aizdevumu, kā arī piesaistīto

noguldījumu apjoms 2001.gadā ir bijis

privātuzņēmējiem un privātajām finansu

institūcijām. 2001.gadā visvairāk kreditētā

nozare bija tirdzniecība, kā arī

apstrādājošā rūpniecība un finansu

starpniecība, t.i., līzinga, apdrošināšanas

kompānijas, brokeru sabiedrības u.c.

Darba galvenais mērķis ir raksturot Latvijas komercbanku

piedāvāto kredītu veidus un reālo situāciju par

katru no tiem.

1. Kredīta būtība

1.1. Kredīta nepieciešamība

Kredīts ir naudas vai citu aizvietojamu lietu aizdevums, ko

fiziskajām vai juridiskajām personām sniedz

kredītiestāde un kas dod tiesības šīm personām

rīkoties ar naudu vai citām aizvietojamām lietām, un

uzliek saistības atdod naudu vai citas aizvietojamas lietas ar vai bez

procentiem.

Vārds “kredīts” cēlies no latīņu valodas credare

– kas nozīmē, ticēt, uzticēties. Kredīta devējs

kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz

noteiktu naudas summu, bet kredīta ņēmējs uzņemas

saistības šo naudas summu pēc noteikta laika atmaksāt.

Kā kompensācija par lietošanas tiesību atdošanu

parasti tiek noteikti procenti.

Ir vairāki kredītu nepieciešamības varianti:

· investīcijas. Investors uzņēmējs

pakāpeniski krāj procentus no kapitāla un peļņu no

komercspējām. Var paiet ilgs laiks, lai savāktu

nepieciešamo summu, bet laiks negaida un konkurenti var aizsteigties

priekšā. Tā var arī bankrotēt. Tāpēc

vienīgā izeja ir kredīts. Pat veidojot akciju sabiedrību

vai SIA, centralizējot investoru līdzekļus lielākam

objektam, bez kredīta reti kad var iztikt. Tā kredīts darbojas

kā ekonomikas attīstības svira. Investīcijas un

kredīts ir cieši saķēdēti. Pietiekami bieži

kredīts ir investīciju īstenošanas finansiālais

priekšnosacījums. Bankas nežēlo naudu speciālistiem,

kas rūpīgi izvērtē investīciju gaidāmo

rezultātu gaidāmo efektivitāti, riska pakāpi. Droša

investīcija – droša kredīta atmaksa ar procentiem.

Tādā kārtā kredīts, pirmkārt, ir investīciju

finansiālais avots; otrkārt, izvērš

uzņēmējdarbību; treškārt, pateicoties

kapitāla tīram ražīgumam, sekmē procentu no

kapitāla veidošanas; ceturtkārt, apmaksājot

uzņēmējspējas, palīdz radīt peļņu;

· apgrozāmo līdzekļu papildināšana.

Apgrozāmo līdzekļu daudzums ne tikai atsevišķā

uzņēmumā, bet visā tautsaimniecībā regulē

ražošanas un pakalpojumu apjomu. Kredīts kalpo

apgrozāmā kapitāla un apgrozības kapitāla

palielināšanai. Kredīts apgrozāmo līdzekļu

papildināšanai ir sevišķi svētīgs, ja gadās

līdzekļu pagaidu iesaldēšana, nepieciešamība

strauji mainīt sortimentu, partnera ierosme paplašināt

līgumu;

· budžeta deficīts. Valdība plānoto

budžeta deficītu sedz ar kredītu, aizņemoties no

centrālās bankas, galvenokārt laižot apgrozībā

iekšējā aizņēmuma obligācijas.

Nevienmērīga valsts ieņēmumu ieplūšana var

rosināt Finansu ministriju banku sistēmā lūgt

īslaicīgu kredītu;

· parādi parādu segšanai. Kredīts

vienai no kredītiestādēm var kalpot iepriekšējo

parādu dzēšanai;

· kredīts dārgu preču iegādei.

Daļa relatīvi dārgu preču paliktu bez pieprasījuma, ja

nepalīdzētu ilgtermiņa kredīts. Tam par piemēru

varētu būt dzīvojamo māju vai dzīvokļu

iegāde;

· sezonas svārstību pārvarēšana.

Ja īsā periodā jāiegādājas izejvielas,

materiāli, kurināmais visam gadam, bez kredīta nevar iztikt.

Nozare, kam plaši nepieciešami kredīti sezonas

svārstību pārvarēšanai, ir lauksaimniecība;

· ērtība, pakalpojums. Kredīts, ko

saņem ar kredītkartes starpniecību, galu galā

nepaplašina naudas piedāvājumu, bet konkrētā

brīdī sniedz visai ērtu pakalpojumu (ļauj zināmās

robežās pirkt vēlamo bez naudas).

Uzskaitot kredīta nepieciešamības variantus, nedrīkst

aizmirst, ka debitors nonāk kreditora atkarībā un otrādi.

Bankrotēt var firma, fiziska persona, ja tā nespēj

kredītu līdz ar procentiem atdot. Bankrotēt var arī

banka, ja tās debitori laikus kredītus neatdod un nemaksā

procentus.

1.2. Kredīta funkcijas

Kredīta funkcijas ir šādas:

1) pārdales funkcijas;

2) apgrozības izmaksu ekonomijas funkcija;

3) valsts ekonomikas zināma regulēšana.

Svarīgākā ir pārdales funkcija, tā ar kredīta

palīdzību nodrošina kapitāla pārdali

tautsaimniecībā, to novirzīšana no vienas nozares uz

citu, no vieniem īpašniekiem pie citiem. Tādejādi

kļūst iespējama ražošanas

paplašināšana ārpus kapitāla ietvariem,

ekonomiskā attīstība un līdzekļu koncentrācija

izdevīgākos un perspektīvākos virzienos.

Kredīts regulē arī kopējo naudas apriti

tautsaimniecībā un ekonomiskajos procesos. Ar bankas

regulēšanas mehānisma palīdzību tiek ieguldīti

kredītu resursi, sašaurināta vai paplašināta naudas

aprite. Savukārt tas paplašina vai samazina

maksātspējīgo pieprasījumu. Kredīta

regulējošā funkcija ir cieši saistīta ar citu

ekonomisko instrumentu – finansu un cenu mehānismu – darbību.

1.3. Kreditēšanas pamatprincipi

Lai banka klientam izsniegtu kredītu tad tai ir jāievēro

daži pamatprincipi.

Pirmkārt, kāds ir kredīta mērķis? Neatkarīgi no

tā vai persona ir fiziska vai juridiska, bankai ir svarīgi

zināt kādam mērķim ir paredzēts šis

kredīts. Tāpēc, lai saņemtu kredītu, bankā ir

jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kurā ir

parādīts, kur nauda tika izlietota un kā

uzņēmējs domā gūt no tā peļņu, lai

atdotu parādu bankai.

Otrkārt, klienta raksturojums un viņa spēja atmaksāt

kredītu. Bankas uzdevums ir pārliecināties, ka klients ir

uzticams, kā arī jāzina viņa finansiālais

stāvoklis. Lai to pārbaudītu, banka var pieprasīt

uzņēmuma reģistrācijas apliecību, statūtus,

bilanci un pārskatu par uzņēmuma finansiālās

darbības rezultātiem. Kā arī bankai ir tiesības

pieprasīt dokumentu, kas apliecina, ka kredīta

ņēmējs ir spējīgs aizņemto naudu atmaksāt

un saņemtā naudas summa ir pietiekami nodrošināta.

Treškārt, kredīta nodrošinājums. Lai

kreditēšanas rezultātā neciestu banka, tā jau

savlaicīgi pievērš tam uzmanību. Atbilstoši LR

Kredītiestāžu likuma prasībām,

kredītiestāde var izsniegt kredītu, ja tas ir

nodrošināts ar, piemēram, kustamo un nekustamo

īpašumu, vērtspapīriem, galvojumiem. Svarīgs

kredīta nodrošinājums ir aizdevuma izsniegšana pret

ķīlu. Kā kredīta nodrošinājums kalpo arī

apdrošināšanas sabiedrību izsniegtās polises par

kredītriska apdrošināšanu. Atsevišķos

gadījumos kredītiestāde var izsniegt kredītu arī bez

augstāk minētā nodrošinājuma, taču

šādā veidā izsniegto kredītu kopsumma nedrīkst

pārsniegt 15% no kredītiestādes pašu kapitāla.

Ceturtkārt, aizdevuma apjoms. Saskaņā ar LR

Kredītiestāžu likumu kredīta maksimālais lielums

vienam aizņēmējam vai savstarpēji saistītai klientu

grupai nedrīkst pārsniegt 25% no bankas pašu kapitāla.

2. Kredītu iedalījums un klasifikācija

2.1. Kredītu iedalījums

Kredītus, kurus piedāvā Latvijas komercbankas saviem

klientiem, var iedalīt vairākās kategorijās par pamatu

ņemot vienas grupas kredītu kopīgās

īpašības. Kredītus varam sagrupēt

šādās attiecīgās grupās.

Iedalījums pēc termiņa:

- īstermiņa ( līdz vienam gadam);

- vidējā termiņa ( no viena līdz pieciem gadiem);

- ilgtermiņa ( ilgāk par pieciem gadiem).

Iedalījums pēc nodrošinājuma:

- tiešais nodrošinājums ( tas parasti saistās ar

tiesību piešķiršanu attiecībā uz

konkrētiem līdzekļiem, kas pieder aizdevuma

ņēmējam. Tā veidi ir parādzīmes, hipotēka

un līdzekļu ieķīlāšana ar vai bez

lietošanas tiesību saglabāšanu);

- netiešais nodrošinājums ( nodrošinājums

bankai, ko garantē trešā līgumslēdzēja persona,

un parasti tas ir garantijas vai kompensēšanas līguma

formā, ar ko trešā līgumslēdzēja persona

uzņemas atbildību par aizdevuma ņēmēja

neatmaksātajiem parādiem).

Iedalījums pēc termiņa un procentu noteikumiem:

- aizdevumi ar fiksētu procentu likmi (procentu likme

saglabājas viena un tā pati no kredīta saņemšanas

brīža līdz pat atmaksas beigu termiņam);

- peldošās jeb svārstīgās procentu likmes

aizdevumi ( tās ir tādas procentu likmes, kas mainās līdz

ar izmaiņām tirgus likmēs);

- aizdevumi uz pieprasījumu ( tie ir aizdevumi bez noteikta

samaksas termiņa, tos var atmaksāt pēc pieprasījuma, un

tiem ir svārstīgas procentu likmes);

- termiņaizdevumi ( tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu un

tie ir jāatmaksā vairākās vienlīdzīgās

daļās vai arī visa summa jānomaksā termiņa

beigu datumā).

Iedalījums pēc iesaistītajiem aizdevējiem:

- tiešie aizdevumi ( tā saucās aizdevumi, kad banka

pati aizdod naudu tieši uzņēmējam);

- sindikātaizdevums ( tas rodas, ja uzņēmēja

pieprasīto līdzekļu summa ir pārāk liela, ko viena

banka nevar aizdot, šādā gadījumā apvienojas

vairākas bankas un katra aizdod kādu daļu no kopīgās

summas).

Iedalījums pēc aizņēmējiem un aizņēmuma

mērķiem:

- komerckredīts ( tāds kredīts, ko piešķir

viena juridiska persona, piemēram, preču ražotājs otrai

juridiskai personai, pārdodot preces ar atliktu maksājumu, tas ir,

samaksu veicot pēc preču piegādes noteiktā laikā);

- patērētāju kredīts ( to piešķir

tirdzniecības uzņēmumi un kredītiestādes

iedzīvotājiem dažādu patēriņa preču

iegādei uz nomaksu. Šo kredītu var piešķirt gan

preču, gan naudas veidā. Šim kredītam ir ilgtermiņa

raksturs);

- augstāka riska aizdevumi ( ir aizdevumi ārzemju

valdībām, valdības aģentūrām vai

centrālajām bankām. Faktori, kuri ietekmē spēju

atmaksāt parādu ietvert sevī valsts ekonomisko stāvokli,

tai skaitā tās darba spēku un dabas resursus utt.);

- projektu finansēšana ( ir līdzekļu

piešķiršana vēl peļņu nenesošu objektu

celtniecības pabeigšanai, piemēram, kuģu

būvniecība);

- faktorings ( ir klienta iekasējamo rēķinu

nopirkšana par skaidru naudu. Faktoringa līgums atbrīvo

uzņēmumu no konkrētās naudas plūsmas

administrēšanas, jo šīs rūpes uzņemas

faktoringa piedāvātājs – attiecīgā finansu

institūcija);

- konta pārtēriņs jeb overdrafts ( rodas, ja klients

no sava tekošā konta izņem vairāk naudas, nekā

viņam tur ir. Kontam var noteikt pārtēriņa limitu, kas

klientam dod tiesības izņemt naudu šī limita ietvaros);

- kredītlīnija ( ir kredīta iespēju

piešķiršanas parasts paņēmiens. Tas dod

aizņēmējam aizņēmuma saņemšanas

iespēju uz konkrētiem noteikumiem līdz noteiktas summas

robežai).

2.1. Kredītu veidi

Pastāv dažādas kredīta pamatformas. Skatoties no

makroekonomiskā viedokļa, tie ir tādi kredītu veidi, kas

dod impulsu ekonomikas attīstībai.

Komerciālais kredīts. Šī kredīta attiecības

veidojas tad, ja preci, t.sk. pakalpojumus pārdod ar maksājumu

atlikšanu uz vēlāku laiku. Kredīta objekts ir

pārdotās preces. Pārdošanas brīdī prece netiek

apmaksāta, bet kreditēta. Komerciālais kredīts aptver

arī preču pārdošanu uz nomaksu.

Komerciālā kredīta līdzeklis ir vekselis.

No komerciālā kredīta ir atvasināts akreditīvs

un faktorings. Būtībā akreditīvam ar kredītu

nav nekāda sakara. Praktiski akreditīvs ir antikredīta

Страницы: 1, 2


Новости

Быстрый поиск

Группа вКонтакте: новости

Пока нет

Новости в Twitter и Facebook

  бесплатно рефераты скачать              бесплатно рефераты скачать

Новости

бесплатно рефераты скачать

© 2010.