бесплатно рефераты скачать
  RSS    

Меню

Быстрый поиск

бесплатно рефераты скачать

бесплатно рефераты скачатьКурсовая: Kredоts

instruments. Tas ir pircēja bankas rīkojums

piegādātāja bankai apmaksāt piegādātāja

iesniegtos rēķinus par nosūtītajām precēm vai

sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar noteikumiem, kas atrunāti

pircēja akreditētajā iesniegumā.

Lai vēl vairāk paātrinātu naudas saņemšanu,

pārdevējs izmanto īslaicīgu kredītu – faktoringu.

Tā ir komisijas operācija, saskaņā ar kuru

uzņēmums piegādātājs nodod bankai savas

tiesības saņemt maksājumu, piemēram, par

piegādātāja precēm, izpildīto darbu utt., un no

bankas par to saņem lielāko summas daļu, kuru viņam

pienāktos saņemt no sava pircēja. Izsakoties

vienkāršāk, preces īpašnieks nolemj izmantot

faktoringa pakalpojumu un noslēdz līgumu ar banku vai līzinga

sabiedrību. Pēc līguma noslēgšanas

pārdevējs paziņo preces pircējam par prasījuma

tiesību pāreju bankai vai līzinga sabiedrībai. Kad prece

nodota pircējam un izsniegts rēķins, banka

norēķinās ar pārdevēju un patur tiesības

pieprasīt rēķina apmaksu pircējam.

Faktorings, līdzīgi kā līzings, ir finansu ieguves veids,

kas neprasa papildu garantijas. Bankai pietiek ar debitora saistību

faktu. Šis darījums ir izdevīgs ne tikai preces vai

pakalpojuma piedāvātājam, tas arī rada vieglāku

nomaksas noteikumus arī pircējam un savu daļu peļņas

gūst arī darījuma nodrošinātāja – banka vai

līzinga sabiedrība.

Faktoringa izmantotāju skaits Latvijā nav liels, jo trūkst

pieredzes. Var secināt, ka nākotnē faktorings

vērsīsies plašumā, jo tas ir sevišķi

izdevīgs vairumtirdzniecībā, pirkšanas un

pārdošanas operācijās, kur komerclīgumi paredz

nomaksu pa etapiem ilgākā laika posmā ārējās

tirdzniecības darījumiem, kam norēķinu periods ir

ilgāks. Tāpēc tas ir visvienkāršākais

kredītoperācijas veids, jo var ātri tikt pie naudas,

neiesaldējot apgrozāmos līdzekļus, kas kavētu

uzņēmuma attīstību un palēninātu

līdzekļu apriti.

Faktoringu varētu izmantot krietni vairāk uzņēmumu, jo

tas tieši samazina debitoru parādus. Tas rada iespēju

uzņēmumiem vairāk līdzekļu novirzīt

pamatdarbībai.

Sekojošajā diagrammā var aplūkot faktoringa

kopējā portfeļa sadali Latvijā uz 2000.gada

1.aprīli.

Курсовая: Kredоts

1.diagramma

Diagramma rāda, ka visvairāk faktoringu 2000.gadā izmantojusi

Parekss banka, pārējās bankas nespēlē

pārāk lieli lomu šajā kredītēšanas

veidā.

Banķieru kredīts. To izsniedz bankas un citas

kredītiestādes juridiskām un fiziskām personām naudas

aizdevumu formā tajā gadījumā, ja klienta

norēķinu kontā izdarīto maksājumu summa noteiktā

laika periodā pārsniedz iemaksu summas šajā kontā.

Baņķieru kredīta objekts, atšķirībā no

komerciālā kredīta, ir nauda. Baņķieru kredīts

izsaka attiecības starp baņķieriem, komersantiem un

jebkurām juridiskām un fiziskām personām.

No uzņēmējdarbības un kredīta atmaksas viedokļa

būtiska nozīme ir baņķieru kredīta termiņiem.

Šos termiņus regulē investīciju projekti, dod iesēju

aizņemtajiem līdzekļiem veikt lielāku vai mazāku

aprišu skaitu, sekmē intensīvāku vai mazāk

intensīvu uzņēmējdarbību, lai kredītu

laikā dzēstu.

Hipotēku kredīts. Tas ir ilgtermiņa kredīts, kas ir

izsniegts pret ķīlu. Šos kredītus izsniedz pamatojoties uz

nekustamā īpašuma ieķīlājumu.

Hipotēku kredīts ir plaši izplatīts ekonomiski

attīstītās valstīs. Un tas viss tāpēc, ka

noteiktu saimnieciskai darbībai sniedz ilgtermiņa kredītus,

kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu – ķīlu.

Tās ir vērtspapīrs, kas pārstāv nekustamā

īpašuma ieķīlājumu hipotēku bankā un dod

tā turētājam tiesības saņemt iepriekš

fiksētu ienākumu, izteiktu procentos no ķīlu zīmes

nominālvērtības.

Hipotekāro kredītu parasti izsniedz šādiem

mērķiem – zemes auglības uzlabošanai, nekustamā

īpašuma pirkšanai, ēku būvēšanai,

ilggadīgiem stādījumiem un tamlīdzīgi.

Nākošajā diagrammā var aplūkot Latvijas

uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto hipotekāro

aizdevumu apjomus, laika posmā no 1997.gada līdz pat 2001.gadam.

2.diagramma

Курсовая: Kredоts

Diagramma parāda, ka hipotekāro aizdevumu apjoms ar katru gadu ir

divkāršojies. Vēl tikai jādomā, lai procentu likmes

paliktu stabila un nemainīga.

Valsts kredīts. To raksturo tas, ka valsts izlaiž

aizņēmuma obligācijas. Obligācijas ir reizē gan

parāda zīme, gan vērtspapīrs, kas tā

turētājam nodrošina fiksētu procentu likmi.

Obligācijai ir nominālvērtība un tirgus cena. Tās

parasti izplata ar banku starpniecību, tās ir pērkamas

vērtspapīru tirgū. Obligācijas cena ir tieši

atkarīga no to piedāvājuma un pieprasījuma samēram.

Tās brīvi pērk un pārdod iedzīvotāji. Pēc

tā var spriest, ka valsts ir debitors.

Valsts iekšējā uzņēmuma obligācijas ir

problēma, kas cieši saistīta ar valsts budžeta

deficītu. Emitējot un pārdodot valsts iekšējā

aizņēmuma obligācijas, Finansu ministrija papildina valsts

budžetu. Valsts iekšējā aizņēmuma

obligāciju emisija ir pirmā pazīme, ka valsts

budžetā ir deficīts.

Līzings. Tas ir gan noma ar izpirkšanas tiesībām, gan

pārdošana uz nomaksu, gan īpatnējs kredīts. Tas ir

viens no pazīstamākajiem kredīta paveidiem Latvijā.

Latvijā līzinga operācijas veic, piemēram, Parekss banka,

Multibanka, Krājbanka utt., bet Unibanka un Hansabanka šim

nolūkam ir nodibinājušas banku meitas uzņēmumus.

Līzings ir nomas attiecības starp mantas īpašnieku (

līzinga devēju jeb nomas devēju) un personu, kura vēlas

to izmantot savā biznesā ( līzinga saņēmēju jeb

nomnieku). Un šīs attiecības veidojas uz minētā

līzinga līguma abu pušu savstarpējā izdevīguma

(peļņas gūšanas ) pamata. Vārdu sakot, līzinga

devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu

savā īpašumā un atdod to lietošanā līzinga

ņēmējam. Līzinga ņēmējs veic

pakāpeniskus maksājumus, norēķinoties par iespēju

lietot sev nepiederošu preci.

Pats galvenais ir saprast, ka līzings nav noma ar izpirkšanas

tiesībām, jo kad uzņēmums nomā kādu

ražošanas līdzekli ar izpirkšanas tiesībām,

uzņēmums kļūst par tā īpašnieku uzreiz,

kad izdara pirmo iemaksu, bet ja līzinga darījumā

uzņēmums kļūst par īpašnieku tikai tad, kad

ražošanas līdzekļu vērtība ir pilnīgi

samaksāta.

Līzinga pakalpojumi pamatā iedalās divos veidos – finansu

līzings un operatīvais līzings.

Parasti līzinga sākuma summa svārstās ap 100 latiem. Nav

retums, ka šī summa ir krietni mazāka – no Ls 5 līdz Ls

10. Līzinga līguma termiņš – no viena mēneša

līdz vienam gadam.

No līzinga ņēmēja neprasa nekādus speciālus

dokumentus, izziņas, izņemot pasi ar dzīvesvietas pierakstu.

Dažas līzinga firmas, slēdzot līgumu par summu virs 500

latu, kā garantu prasa pasi ar Latvijas pierakstu.

Mikrolīmenī risks saistās ar firmas līzinga

ņēmējas maksātnespēju, ļaunākā

gadījumā bankrotu. Ja līzinga ņēmēju vainas

dēļ līzinga maksājumi tiek pārtraukti, līzinga

objekts atgriežas pie tā īpašnieka, kas nesaņem

ieplānotos ienākumus un ir spiests meklēt jaunu līzinga

ņēmēju. Tas var būt apgrūtinoši, jo prece jau

ir lietota.

Bet savukārt makrolīmenī, nopietns līzinga devēja

naidnieks ir inflācija, tāpat valūtas kursa izmaiņas,

banku noguldījumu procentu likmju kāpums, izmaiņas

kredīta nosacījumos u.c.

Trīs ceturtdaļas organizāciju, kas slēdz līzinga

līgumus, ir komercbankas vai tām piederošie un pakļautie

uzņēmumi. Tikai ceturtā daļa organizāciju, kas

sniedz līzinga pakalpojumus vai slēdz līzinga darījumus,

nav banku uzņēmumi. Tas apstiprina to, ka Latvijā līzings

ir cieši saistīts ar banku kredītu.

Kopumā līzings ir atzīts par vienu no visstraujāk

augošajām industrijām Latvijā. To sekmē valsts

ekonomikas attīstība, līzinga kā finansējuma veida

popularitātes pieaugums, kā arī līzinga kompāniju

sadarbības partneru skaita palielināšanās, kas ar vien

vairāk piedāvā līzinga pakalpojumus.

Lai veicinātu līzinga pakalpojumu sniedzēju sadarbību,

sakārtotu līzinga tirgu un noskaidrotu līzinga kopējos

apjomus, ir jāplāno piesaistīt jaunus biedrus.

Vislielāko Latvijas Līzinga asociācijas līzinga

portfeļa daļu pēc aktīvu sadalījuma – 31% no

kopapjoma jeb 55.15 milj.Ls veido automašīnu līzings. Tam seko

ražošanas iekārtu iegādes līzings ar 22% no

līzinga portfeļa jeb 39.15 milj.Ls, bet nekustamā

īpašuma līzings aizņem 18.3% (29.12 milj.Ls) no

kopējā statistikā apkopotā līzinga tirgus, nedaudz

atpaliekot komerctransporta līzingam ar 17.7% (31.54 milj.Ls).

Курсовая: Kredоts

3.diagramma.

Diagramma rāda, ka vislielākā daļa līzinga

pakalpojumi ir izmantoti lielu objektu būvēšanai vai

pirkšanai, piemēram, kuģiem, lidmašīnām utt.

Tālāk cieši seko līzinga izmantošana biroja

mēbeļu iegādei.

Nākošajā diagrammā var aplūkot līzinga

portfeļa sadalījumu pēc termiņstruktūras uz

2002.gada 1.janvāri.

4.diagramma

Курсовая: Kredоts

Diagramma rāda, ka līzinga ņēmēju

pieprasītākais laika termiņš ir 1 –3 gadi, kā

arī daudz no tā neatpaliek laika termiņš 3 – 5 gadi,

atpaliekot tikai par 0,4% no kopapjoma.

Tā kā tiek uzskatīts, ka Latvijas Līzinga devēju

asociācijas biedri – 4 līzinga kompānijas: SIA Hanza

Līzings, SIA Unilīzings, SIA Nordea Finance Latvia un a/s Sampo

Līzings – ir vadošie līzinga tirgus dalībnieki, taču

jāņem vērā, ka pirms vairāk nekā gada

līzinga asociācija sadalījās, un Latvijas Līzinga

devēju asociācijā nav pārstāvētas bankas ( otra

līzinga asociācija savu darbību beidza 2001.gada

novembrī), turklāt līzingu piedāvā arī citi

asociācijā neietilpstoši uzņēmumi. Lielākais

līzinga portfelis banku vidū ir Parekss bankai 62,5 milj.Ls ( uz

01.01.2002.) – vēl pagājušā gadā oktobra

sākumā bankas līzinga portfelis bija 20% no statistikā

fiksētā līzinga tirgus. Pārējo līzinga

pakalpojumus sniedzošo banku devums kredītportfelī katrai

atsevišķi svārstās aptuveni no 1% līdz 1,6% no

kopapjoma jeb aptuveni 3 līdz 4.5 miljoni latu ( Latvijas

Krājbanka, Baltijas Tranzītu banka, Pirmā banka).

Курсовая: Kredоts

5.diagramma

Diagramma rāda, ka līzinga izsniegšanas ziņā

līderis ir Hanza Līzings, sastādot 61% no kopapjoma,

tuvākais sekotājs ir tikai ar 29% no kopapjoma – Unilīzings.

Partērētāju kredīts. Šis kredīta formas

nosaukums it kā nepārprotami raksturo kredīta darbību.

Patēriņa kredīta objekti ir tās preces, ko pērk un

pārdod patēriņa preču tirgū. Debitors ir

atsevišķs patērētājs, mājsaimniecība.

Pirmkārt, šī kredīta objekti ir tie patēriņa

priekšmeti, kas nav saistīti ar citām kredīta

formām. Otrkārt, patērētāju kredītu

tīrā veidā pastiprina kredīta kartes. Par šīm

kartēm var uz kredīta iegādāties visu patēriņa

preču klāstu.

Patēriņa kredīts gan pagātnē, gan šodien ir

pamatos īslaicīgs. Bieži tā termiņš sniedzas

līdz tuvākai algas dienai. Uz ilgāku laiku šo

kredītu var izsniegt ilgstošas lietošanas patēriņa

preču iegādei, piemēram, mēbeles utt.

Patēriņa kredīts ir iedarbīgs pieprasījuma

paplašināšanas rīks. Jo kamēr ilgstošās

lietošanas patēriņa priekšmetiem ir aktīvs noiets,

pārdevējs nedomā šīs preces pārdot uz

kredīta. Tikko pieprasījums krītas, preci sāk pārdot

uz kredīta. Šāds solis var būt ekonomiski

pretrunīgs. Jo ja kredīts iesaldē naudu precēs, ko

apmaksās pēc īsāka vai ilgāka laika, tad tas

palēnina līdzekļu apriti. Un procenti par patēriņa

kredītu šos zaudējumus kompensē nelielā

apmērā. Bet pārdodot uz kredīta pārdevējam ir

izdevīgāk, nekā bezdarbībā gaidīt pircēju

un līdzekļu apriti vēl vairāk palēnināt.

Patēriņa kredīta variantā prece ir dārgāka, bet

maksāt var ilgāku laiku mazām summām.

2.2. Kredītu klasifikācija

Pamatojoties uz kredītu novērtējumu, saskaņā ar

Latvijas Bankas padomes 15.07.1999. lēmumu Nr.58/3 par “Aktīvu un

ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumiem”,

kredīti klasificējami:

- standarta kredīti ir kredīti, kuri

neapšaubāmi tiks samaksāti un tos klasificē vēl

divās sīkākās grupās, kas ir kredīti

aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar

parāda samaksu, jo prognozējamā naudas plūsma ir

pietiekama, lai samaksātu parādu, un kuri parāda samaksu veic

saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē

parāda samaksu līdz 5 dienām, kā arī no

nodrošinājuma atkarīgie kredīti , ja to

nodrošinājuma vērtība ir vienāda vai lielāka par

parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi

pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un kredītiestādei

nav juridisku šķēršļu šā

nodrošinājuma atsavināšanai.

- uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuriem

nepieciešama pastiprināta kredītiestādes vadības

kontrole, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja

situācija netiek mainīta, nākotnē var ietekmēt

parāda samaksu un kredītiestādei radīt zaudējumus.

- zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir

skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt

pilnu parāda samaksu, un kuri kredītiestādei radīs

zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērst.

- šaubīgie kredīti ir kredīti, kuru

dēļ kredītiestādei ir liela zaudējumu iespēja,

novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt

zaudējumu apjomu, bet ir pamatotas cerības daļēji

atgūt kredītu.

- zaudētie kredīti ir kredīti, kuriem

novērtēšanas laikā nav reālas vērtības.

2.3. Aizdevumi juridiskām un fiziskām personām

Mūsdienās pastāv vairākas kredītu formas, kas ir

atšķirīgas, ja kredīta prasītājs ir fiziska

persona vai ja persona ir juridiska.

Aizdevumi fiziskām personām.

Overdrafts – viens no kredītlīnijas veidiem, ko klients var

izmantot, veicot izmaksas no sava norēķinu konta, kas pārsniedz

konta atlikumu. Saskaņā ar noteikumiem overdrafts ir atmaksājams

pēc pieprasījuma, tomēr praksē bankas pieprasa overdrafta

atmaksāšanu tikai atsevišķos gadījumos.

Aizdevumi, kas paredzēti kapitālieguldījuma

finansēšanas un vēlākas ieņēmumu summas

sasaistīšanai - īstermiņa aizdevumi, kas

paredzēti, lai nodrošinātu klientu ar jaunas mājas

pirkšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, pirms tas ir

saņēmis naudu no iepriekšējās mājas

pārdošanas. Šis aizdevumu veids ir saistīts ar zināmu

risku, jo klientam ir jāmaksā procenti par diviem lieliem

aizdevumiem, ko ne katrs var atļauties. Turklāt pastāv risks, ka

paredzētie ienākumi netiks saņemti, tādejādi atmaksas

periods pagarināsies un līdz ar to procentu maksājumi, kas

jāveic par aizdevuma lietošanu šajā laika periodā,

kopā veidos lielāku summu nekā paredzēts.

Aizdevumi ar nemainīgu procentu likmi – nelieli aizdevumi (no 1000

līdz 10 000 latiem) uz laiku no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem.

Šādi aizdevumi parasti tiek izmantoti mašīnas vai citas

ilgstoši lietojamas patēriņa preces iegādes

finansēšanai. Aizdevuma atmaksāšanas noteikumi parasti

paredz vienādus ikmēneša maksājumus, kas vienlaikus ietver

gan procentus, gan pamatsummas atmaksu.

Atjaunojamās kredītlīnijas – saskaņā ar

atjaunojamās kredītlīnijas noteikumiem banka automātiski

katru mēnesi pārskaita no klienta norēķinu konta (vai

arī klients katru mēnesi iemaksā) klienta atjaunojamās

kredītlīnijas kontā noteiktu summu. Pēc tam šim

klientam ir tiesības mēneša laikā izņemt no

šī konta zināmu summu, kas vienāda ar ikmēneša

iemaksas vairākkārtīgu reizinājumu, par kādu banka un

klients iepriekš vienojušies. Ja šajā kontā ir

kredīta atlikums, tad klients saņem par to procentus.

Hipotēkas aizdevumi - parasti tiek izsniegti tāda

nekustamā īpašuma iegādei, remontam, celtniecībai, kas

ir reģistrēts zemesgrāmatā un atrodas Latvijā, tas

arī ir galvenais hipotekārās kreditēšanas

priekšnosacījums.

Banka aizdevumu izsniedz zemes iegūšanai, mantošanas

tiesību nokārtošanai, ēku būvēšanai,

meliorācijai un ilggadīgiem stādījumiem, agrāko

hipotekāro parādu nokārtošanai u.c. vajadzībām.

Kredītkaršu aizdevumi – šim aizdevumam pastāv divi

galvenie kredītkaršu veidi, no kuriem tikai viens nodrošina

kredītkartes lietotāju ar iespēju izmantot kredītu

ilgāku laika periodu:

- maksājumu kredītkartes, kas bankas

paziņojumā ikreiz norādītā summa ir pilnībā

jānomaksā, tādejādi iespējas izmantot bezprocentu

aizdevumu ir tikai laika periodā no pirkuma izdarīšanas dienas

līdz bankas paziņojuma saņemšanas dienai. Parasti par

maksājumu kredītkartes lietošanu ir jāmaksā

ikgadējā abonementa maksa.

- kredītkartes sniedz saviem lietotājiem

iespēju izmantot atjaunojamo bezprocentu kredītlīniju līdz

noteiktam limitam noteiktā periodā, par ko banka ar klientu

iepriekš vienojušies. Ikmēneša bankas paziņojumā

norādīto summu var apmaksāt pilnībā vai

daļēji, atkarībā no tā, kāds ir noteiktais

minimums.

Aizdevumi juridiskām personām.

Overdrafts – brīvi izmantojams, noteikts kredītlimits bez

atmaksas grafika, bet ar izmantošanas termiņu līdz 12

mēnešiem. Vai arī iepriekš saskaņota

kredītlīnija jeb aizņēmuma tiesības, kuras klients var

izmantot, veicot maksājumus vai veicot izmaksas no sava norēķinu

konta.

Juridisko personu overdrafti ir atmaksājami pēc pieprasījuma.

Tomēr praksē bankas reti kad pieprasa atmaksāt overdraftu, ja

vien attiecīgais klients nav devis īpašu iemeslu

šaubām par to, vai šis overdrafts tiks atmaksāts.

Fiksēta termiņa kredītlīnija – kredītlīnija

ar termiņu no 3 līdz 12 mēnešiem. Kredītlīnija

izmaksājama daļās no noteiktu minimālo lielumu un katra

izmaksājamā daļa var būt ar 1, 3 vai 6 mēnešu

termiņu, nepārsniedzot kredītlīnijas gala termiņu.

Termiņaizdevumi - tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu, un tie

atmaksājami vairākās vienlīdzīgās daļās

vai arī visa jānomaksā termiņa beigu datumā.

Izšķir trīs veida termiņaizdevumus:

- par īstermiņa aizdevumiem uzskatāmi aizdevumi, kas

atmaksājami viena gada laikā vai īsākā periodā;

- vidēja termiņa aizdevumi ir aizdevumi, kas

jāatmaksā ne agrāk kā pēc viena gada, bet ne

vēlāk kā piecu gadu laikā;

- ilgtermiņa aizdevumi ir aizdevumi, kas jāatmaksā

pēc vairāk nekā pieciem gadiem.

Aizdevumi projektu finansēšanai - tādi aizdevumi, kas

tiek izsniegti lielāku kapitālieguldījumu projektu

finansēšanai. Šādu aizdevumu atmaksāšanas

vienīgais vai galvenais avots ir naudas plūsma, kādu

nodrošina attiecīgais projekts.

Sindikātaizdevumi – aizdevums, ko izsniedz vairākas bankas

kopā un ko katrai no šīm bankām atsevišķi

nebūtu iespējams vai ko tās nevēlētos izsniegt.

Projektu vada viena vai vairākas bankas, kas vienojas par aizdevuma paketi

un izveido banku sindikātu, apvienojot vairākas bankas.

Ārvalstu aizdevumi - aizdevumi ārvalstu valdībām un

to valsts uzņēmumiem. Parasti šie aizdevumi ir lieli,

tāpēc tos izsniedz uz vidēju vai ilgu termiņu.

Atviegloto aizdevumu kategorijai ir raksturīgas zemākas

nekā tirgū valdošās procentu likmes un parasti tie ir

ilgtermiņa. Šādus aizdevumus lielākoties izsniedz tikai

valdības sponsorētas institūcijas, un šādi aizdevumi

tiek paredzēti tām valsts tautsaimniecības nozarēm, valsts

rajoniem vai valstīm, kam nepieciešama ekonomiska

palīdzība.

Secinājumi un priekšlikumi

No darba izriet sekojoši secinājumi:

· ka, kredītam ir vairāki nepieciešamības veidi;

· kredīts regulē kopējo naudas apriti

tautsaimniecībā un ekonomiskajos procesos;

· kredīts ir svarīgs naudas ekonomijas faktors;

· no makroekonomiskā viedokļa, katrs kredīta veids dod

impulsu ekonomikas attīstībai;

· ka, faktorings ir īslaicīgs kredīts, kas

paātrina naudas saņemšanu bez liekām

grūtībām;

· hipotēku kredīts ir plaši izplatīts ekonomiski

attīstītās valstīs;

· arī šogad hipotekārās kreditēšanas

veids būs viens no visstraujāk augošajiem banku pakalpojumiem;

· Hansabanka, Parekss banka un Latvijas Hipotēku un zemes banka –

lielākās bankas privātpersonu hipotekārajā

kreditēšanā;

· trīs ceturtdaļas organizāciju, kas slēdz

līzinga līgumus, ir komercbankas vai tām piederošie un

pakļautie uzņēmumi;

· kredīta formas ir atšķirīgas, ja persona ir

juridiska vai fiziska;

· izsniedzot kredītu, kredīta devējs uzņemas

kredīta risku, jo kredīta ņēmējs var nepildīt

savas saistības attiecībā pret kreditoru;

· lielākās kredītu saņēmējas

tautsaimniecības nozaru aspektā 2001.gadā bija

tirdzniecība;

· problemātiski ir saņemt aizdevumus mazajiem un

vidējiem uzņēmumiem.

No secinājumiem izriet šādi priekšlikumi:

· jāizmanto līzinga sniegtās priekšrocības,

jo tam ir labas perspektīvas un šis kredīta veids spēj

aptvert jebkuras preces;

· lai vēl vairāk paātrinātu naudas

saņemšanu, pārdevējam ir jāizmanto

īslaicīgais kredīts – faktorings;

· lai veicinātu līzinga pakalpojumu sniedzēju

sadarbību, sakārtotu līzinga tirgu un noskaidrotu līzinga

kopējos apjomus, ir jāplāno piesaistīt jaunus biedrus;

· izstrādājot kredītpolitiku, jāņem

vērā konkrētās bankas pieejamie finansu resursi,

personāls, aprīkojums;

· vieglāk ir nodrošināties ar nepieciešamo finansu

informāciju par klientu pirms kredīta izsniegšanas.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1.”Kredītu un ārpusbilances saistību

novērtēšanas noteikumi”, Latvijas Bankas padomes likums

Nr.58/3, pieņemts 15.07.1999., Latvijas Banka.

2.Bankas 2002. – R.: Preses nams, 2002.

3.Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorijas. Problēmas. Politika. –

R.:LU, 1998.

4.Briede I. Banku finansu pakalpojumi. – R.: Turība, 2000.

5.Ekonomika un banku loma ekonomikā. – R.: Preses nams, 1997.

6.Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. – R.:

LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Finansu institūts, 2000.

7.Lībermanis G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ceļā uz

Eiropas Savienību. – R.:Kamene,2001.

8.Pabērza A. Līzinga apjoms pērn audzis divas reizes //Dienas

bizness. – 2002. – 13.feb.

9.Šenfelde M. Makroekonomika. – R.: Kamene, 2000.

10.Timma L. Asa konkurence hipotekāro kredītu izsniegšanā

//Biznesa laiks. – 2002. – 27.marts

Страницы: 1, 2


Новости

Быстрый поиск

Группа вКонтакте: новости

Пока нет

Новости в Twitter и Facebook

  бесплатно рефераты скачать              бесплатно рефераты скачать

Новости

бесплатно рефераты скачать

© 2010.