бесплатно рефераты скачать
  RSS    

Меню

Быстрый поиск

бесплатно рефераты скачать

бесплатно рефераты скачатьРеферат: Procenti

Реферат: Procenti

Siguldas Valsts gimnazijas

Kreditu un lizingu procenti

Datums 01.12.2002.

Saturs.

Ievads..................................................................3

1. Krediti un to procenti........................................ 4

1. Kreditu procenti Unibanka................................... 6

1. Magistra kreditu.

2. Hipoteku kreditu.

3. Buvniecibas kreditu.

2. Lizingi un to procenti......................................... 8

Nobeigums...............................................................9

Izmantota literatura.................................................. 10

Ievads.

Ne visi cilveki Latvija ir tik turigi, ka var atlauties iegadaties preces

uzreiz. Cilveki kraj naudu ilgaku laiku, lai varetu iegadaties kadu konkretu

preci. Tacu vini var ari to aiznemties no bankam vai lizinga grupam. Bet

attiecigi par to viniem jamaksa procenti. Katrai kreditiestadei ir savi

procenti, ko ta liek atmaksat atpakal.

Arvien vairak cilveki nem kreditus, jo tas viniem dod iespeju iegadaties

preci uzreiz, nekrajot naudu vairakus gadus.

Musdienas ekonomika nebutu iedomajama bez kreditattiecibam. Tas paver plasas

iespejas mazajiem razotajiem. Kredits dod iespeju savlaicigi un pilnigi

apmierinat uznemuma vajadzibas pec naudas lidzekliem, tos izmantot, lai gutu

lielaku pelnu un uznemuma izaugsmi. Tacu krediti tiek doti, lai gutu pelnu no

siem darijumiem.

Tas nozime, ka abas puses ir ieguveji, gan kredita nemeji, gan deveji.

Krediti un to procenti.

Kredits – (no latinu – creditum, ”credere ‘ticçt - uzticeties„) Naudas

lidzeklu vai materialo vertibu nodosana fiziskai vai juridiskai personai uz

noteiktu terminu un par zinamu atlidzibu (parasti pret attiecigu

nodrosinajumu).

Kredita butibu, formas, funkcijas un lomu nosaka sabiedriski ekonomiskas

iekartas. Kredita attiecibas parasti ir divas puses: kredita aizdevejs

(kreditors) un aiznemejs (debitors).

Pirms kapitalisma formacijas galvena kredita forma bija auglotaju kredits. Ta

aizdeveji bija tirgoni, nodoklu atpirceji, baznicas, klosteri, bet aiznemeji

– sikrazotaji, vergturi, feodali, kas aizdevumu izmantoja tikai par

maksasanas lidzekli.

Kredits paatrina uznemeju razosanas un apgrozijuma fondu apriti, sekme

apgrozibas izmaksu samazinasanos, rentabilitates paaugstinasanos. Kreditam ir

svariga nozime kapitalieguldijumu efektivitates paaugstinasana. Ilgtermina

kreditesanas noteikumos paredzeta atbildiba par kreditlidzeklu merktiecigu

un efektivu izmantosanu kapitalieguldijumos.

Kreditiem ir liela nozime zinatnes un tehnikas sasniegumu ieviesana, to

izstrades paatrinasana.

Musdienas ir vairaki veidi, ka var iegut kreditus. Tos var iegut bankas vai

lizinga kompanijas. Katra banka piedava savas procentu likmes, tapec jums ir

iespeja izveletie, kura banka vai lizinga grupa jus velaties to nemt.

Kreditu avoti ir uz laiku brivie naudas lidzekli, kas nav iesaistiti ne

razosana, ne precu apgroziba. Tie var koncentreties bankas. Ka jau es mineju,

par kreditu jamaksa procenti. Izskir vienkarsos procentus un saliktos

procentus.

●Vienkarsie procenti:

piemeram: firma banka aiznemas 1000 Ls uz 12 menesiem ar procentu likmi 2%.

Katru menesi no aiznemtas summas jamaksa 2%, t.i., 20 Ls. Par sesiem menesiem

jamaksa 240 Ls. Kopa bus jaatdod 1240 Ls.

●Saliktie procenti:

piemeram: firma banka aiznemas 1000 Ls uz 6 menesiem ar procentu likmi 2%.

1. menesi 1000+20 = 1020 Ls (otraja menesi procentus aprekinas no 1020

Ls, un tas ir 20.04 Ls), tapec

2. menesi 1020+20.4 = 1040.4 Ls

3. menesi 1040.4+20.8 = 1061.2 Ls (2% no 1040.4 = 20.8) u.t.t

Krediti var but:

1. Istermina krediti. (lidz vienam gadam) Tie parasti ir

neizdevigi, bet ir situacijas, kad tie ir nepieciesami.

2. Ilgtermina krediti. (Ilgak par 1 gadu) Tiem savukart

procentu likmes ir zemakas, tacu tiek prasitas loti specigas garantijas

(parasti nekustamais ipasums).

Kredita formas:

1. Komercialais kredits:

To pieskir uznemumi cits citam precu kapitala formas. Komerciala kredita

lidzeklis ir vekselis – ipasa paradzime ar noteiktu maksasanas terminu. Viena

virziena parasti kurse prece, bet otra pec kada laika – nauda.

2. Bankieru kredits:

To izsniedz bankas un citas kreditiestades juridiskam un fiziskam personam

naudas aizdevuma forma.

3. Paterina kredits:

Tas tiek pieskirts iedzivotajiem, pardodot personiga paterina preces uz

nomaksu. Par paterina kreditu tiek iekasets aizdevu procents.

4. Valsts aiznemums:

Valsts izlaiz aiznemumu obligacijas. Tas brivi perk un pardod bankas un no

tam iedzivotaji. Tadejadi valsts ir debitors.

5. Hipotekarais kredits:

Tas ir ilgtermina aizdevums pret kilu. Banka var iekilat nekustamo ipasumu,

kas atrodas Latvijas teritorija, bet aizdevumi nedrikst parsniegt 60% no

kilas summas.

To izsniedz sadiem merkiem:

a) nekustama ipasuma mantosanas un pirksanas kartosanai.

b) Zemes auglibas uzlabosanai.

c) Eku buvesanai, modernizacijai, zemes melioracijai un citam vajadzibam.

6. Finansialais lizings:

Bankas vai lizinga kompanijas iegadajas darba lidzeklus (iekartas,

darbagaldus, masinas u.c.) un tos iznoma, nosakot noteiktu procentu likmi.

7. Studentu kredits:

So krediti var sanemt studejosie studenti, kas apgust akreditetas studiju

programmas. Kredita apjoms maksimali ir 35 Ls menesi.

Overdrafts (bankas kredita parsniegumi):

Overdrafts ir summa, kuras robezas banka kredite tekosa konta ipasnieku virs

konta esosa lidzeklu atlikuma. Overdrafts faktiski ir istermina kredits, kuru

parasti izsniedz bez nodrosinajuma uz terminu, kas nav ilgaks par 12

menesiem. So kreditesanas veidu izmanto gan fiziska personas , gan juridiskas

personas (visbiezak to izmanto fiziskas personas).

Krediti tiek grupeti ari pec to izlietojuma:

1. Investiciju kredits, ko izsniedz pamatlidzeklu atjaunosanai,

palielinasanai.

2. Uznemuma lidzeklu kredits, ko izmanto, lai palielinatu apgrozamo

lidzeklu daudzumu.

3. Sezonas kredits – lidzeklu parvaresana pirms sezonas vai sezonas laika.

4. Paterina kredits tiek pieskirts iedzivotajiem pirktspejas

pastiprinasanai.

Kreditu procenti Unibanka.

Ka jau jebkurs uznemums ari banka grib nopelnit. Bet lai nopelnitu ir

japiesaista klienti. Tapec bankas veido dazadakas kampanas, atlaides un

daudzus citus pasakumus, kas varetu veicinat bankas izaugsmi.

Unibanka piedava:

1. Magistra kreditu.

2. Hipoteku kreditu.

3. Buvniecibas kreditu.

u.c.

1. Magistra kredits.

Magistra kredits paredzets studiju maksas segsanai stradajosiem, kas stude

magistrantura, augstaka limena profesionalaja studiju programma vai

doktorantura, kuru regularie ikmenesa ienakumi vismaz tris menesus tiek

parskaititi uz kontu Unibanka.

Aizdevuma apjoms

Minimala aizdevuma summa ir atbilstosa maksai par vienu studiju semestri,

maksimala – par vienu studiju gadu.

Procentu likmes:

Ja Jus esat Studenta Bankas lietotajs, tad procentu likme ir tikai 0.9%

menesi jeb 11% gada.

Ja Jus Studenta banku vel neizmantojat, procentu likme ir 1% menesi jeb 12%

gada.

Ta ka izmantosanas laiks ir neilgs (6 menesi) un summas nelielas, tad kredita

sadardzinajums ir niecigs. Piemeram, par kreditu vienam semestrim:

Summa LVL 260, termins 6 menesi - aizdevuma procenti sastada aptuveni 9 latus.

Summa LVL 500, termins 6 menesi - aizdevuma procenti sastada aptuveni 18 latus.

Komisijas maksa:

Vieniga komisijas maksa ir par Magistra kredita pieprasijuma izskatisanu:

Studenta Bankas lietotajiem - LVL 2.

Parejiem – LVL 3.

2. Hipoteku kredits:

Hipoteku kredits piemerots, lai Jus varetu:

1. iegadatiesvai remontet nekustamo ipasumu;

2. sanemt naudu citiem merkiem.

Aizdevumu Jus varat sanemt latos, ASV dolaros un eiro.

Minimala aizdevuma summa Ls 3000 vai tas ekvivalents cita valuta.

Aizdevuma summa var sasniegt 85% no nekustama ipasuma tirgus vertibas.

Aizdevuma summa ir atkariga no termina.

Aizdevuma termins var but no 2 lidz 40 gadiem.

Aizdevuma procentu likmes Hipoteku kreditam var but divejadas pec Jusu izveles:

1. fikseta likme (tiek noteikta 2 gadu periodam),

2. mainiga likme (tiek noteikta reizi 3 menesos).

3. Buvniecibas kredits:

Aizdevuma valuta:

Aizdevumu Jus varat sanemt latos, ASV dolaros vai Eiro.

Minimala aizdevuma summa:

LVL 3000 vai tas ekvivalents cita valuta.

Aizdevuma apjoms:

Izsniedzama Buvniecibas kredita summa - lidz pat 75 % no buvobjekta nakotnes

vertibas.

Aizdevuma termins

Maksimalais Buvniecibas kredita termins ir 1 gads. Pec objekta nodosanas

ekspluatacija Buvniecibas kredita tiek parformets par Hipoteku kreditu

ar atmaksas terminu lidz pat 40 gadiem.

Procentu likmes

Procentu likmes ir divejadas pec Klienta izveles:

1. mainiga - ar iespeju mainities kredita liguma atrunatos laika periodos

saskana ar 3 menesu UNIBOR, LIBOR likmes svarstibam

2. fikseta – nemainiga lidz Buvniecibas kredita parformesanai par Hipoteku

kreditu vai darbibas izbeigsanas dienai (maksimali 1 gads)

Klients maksa procentus no faktiski izmantotas Buvniecibas kredita summas.

Lizings un to procenti.

Izcelsme – no anglu valodas “leasing” < to lease ‘iznomat’.

Lizings lauj iegut mantu lietosana, par to maksajot noteiktu summu katru

menesi, lidz tiek nomaksata visa prieksmeta vertiba un lizinga prieksmeta

ipasumtiesibas pariet pircejam.

Lizings tiek dalits divas grupas:

1. Finansu lizings:

Saja gadijuma lizinga nemejs sedz visas izmaksas saistitas ar lizinga

objekta ekspluataciju, un, protams, patur visu pelnu, ko gust ekspluatejot so

lietu vai objektu. Nokartojot visus maksajumus, lizinga nemejs klust par

lizinga objekta ipasnieku.

2. Operativais lizings (saukts ari par nomu):

Lizinga objekts, lizinga periodam beidzoties, nepariet lizinga nemeja

ipasuma, bet gan paliek ta deveja ipasuma, t.i. lizinga nemejs nem objektu

tikai lietosana.

Lizinga nemejs ir persona, kas iegadajas lizinga objektu un maksa ikmenesa

maksu, kas sastav no amortizacijas maksas, procentiem un citiem maksajumiem.

Lizinga kredits ir mazak riskants par naudas kreditu, jo naudas aizdevumu

izsniegsanai ir nepieciesama kila, kuras vertiba parsniedz sanemto

naudas summu. Lizinga kredits savukart nozime, ka tiek aizdots kads darba

lidzeklis, kas ir lizinga deveja ipasums, tatad tas vienlaikus ari ir kredita

nodrosinajums. Tadel ari lizinga procentu likme tiek noteikta zemaka neka

aizdevumu procenta likme.

Nobeigums.

Ka jau var secinat, mums ir pieejami visadi kreditu veidi gan ilgtermina, gan

istermina. Pateretajam ir iespeja izveleties pec vina uzskatiem izdevigako no

tiem. Ka ari ir daudz kreditiestazu, kuras piedava mums savus pakalpojumus.

Pircejam ir lielakas iespejas iegadaties vertigakas prece pateicoties

kreditoriem.

Izmantota literatura.

1. Junior Achievement Latvia – Biznesa Pamati.

2. Latvijas Padomju enciklopedija.

3. INTERNETS – www.unibanka.lv


Новости

Быстрый поиск

Группа вКонтакте: новости

Пока нет

Новости в Twitter и Facebook

  бесплатно рефераты скачать              бесплатно рефераты скачать

Новости

бесплатно рефераты скачать

© 2010.